Andris Breže

Andris Breže ir viens no tā dēvētās “robežpārkāpēju” paaudzes, kas 20. gadsimta 80. gados ienesa Latvijas mākslas ainā jaunas un drosmīgas izteiksmes formas. Viņa darbi konceptuāli poetizē realitāti, caur asociāciju spēli savienojot priekšmeta materiālo galīgumu ar interpretācijas bezgalību un absolūtu māksliniecisko brīvību. Brežes darbu tēlainība, šķiet, rodas no dzejas, no skaistu un paradoksālu vārdu salikumiem, no iešifrēta stāstījuma, savukārt trāpīga vizuālā realizācija tajā paša laikā piešķir tiem spilgtu un lakonisku formu. Veidojot darbus, Breže aktīvi izmanto instalācijas, kinētiskās mākslas un atrastu priekšmetu izteiksmības potenciālu, ne mazāku nozīmi piešķirot arī konkrētajai videi, kurā mākslinieks “ieaudzē” savu mākslu. 

Instalācijā “Zemes saimnieki II’’, kas 1988. gadā eksponēta leģendārajā Rietumberlīnes izstādē “Rīga – latviešu avangards”, Breže papjēmašē tehnikā izveidojis hipertrofētus muskuļotus vīrus, kuri strādā, izmantojot dažādus darbarīkus. Neskatoties uz savu futūristisko izskatu, paši tēli ironiski atsaucas uz socreālisma sadzīves žanra mākslas darbiem, kas bija veltīti strādnieku un zemnieku tēmai. Arī kinētiskajā objektā “Piecpadsmit māsas jeb atvadas no impērijas” mākslinieks poētiski apspēlē PSRS piecpadsmit republiku izplatītu metaforu. Neskatoties uz politiskām asociācijām, Breže savos darbos izvairās no vulgāras kritikas un izvēlas vispārcilvēcisku patosu.

Piecpadsmit māsas jeb atvadas no impērijas. 2001.

Zemes saimnieki II. 1988 (2016).