Edvards Grūbe

Edvarda Grūbes eļļas gleznās atkārtojas vairākas pamattēmas, pie kurām māksliniekam patīk atgriezties. Tie ir arhetipiski jēdzieni – māte, maize, logs, durvis. Tomēr centrālā vieta Grūbes darbos pieder konfliktam starp enerģiju un harmoniju. No attāluma raugoties, darbi rada mierīgu un nosvērtu iespaidu, taču tuvumā pārvēršas par dzīvas enerģijas iemiesojumu. Mākslinieks glezno ātri, lai nepazustu emocionālais svaigums un vieglums, lai pagūtu uzlikt uz audekla noskaņu, kas viņu pārņēmusi, ietērpjot to biezās platu otas triepienu faktūrās.

Glezna “Atvērums” ir Grūbes lauku mājā agrā rītā tverts skats caur atvērtām durvīm. Šī ir tēma, ar kuru māksliniekam nekad neapnīk spēlēties, jo, mainoties gaismai, mainās arī noskaņa, kas pārtop krāsās un nonāk uz audekla. Atmetot visu lieko, mākslinieks koncentrējas uz tumsas un gaismas saspēli brīžos, kad iekštelpa saskaras ar ārtelpu. Tomēr gaisma un krāsa Grūbes gleznās nekad nekļūst par pašpietiekamu abstrakciju, allaž saglabājot saikni ar Latvijas dabu.

Atvērums. 2012.