Ģirts Muižnieks

Ģirts Muižnieks Latvijas mākslā ienācis 20. gadsimta  80. gados. Viņš ir viens no “Maigo svārstību” mākslinieku paaudzes pārstāvjiem, kas savā ziņā izmainīja latviešu mākslas kopainu. Muižnieku interesē pats glezniecības process kā nebeidzama spēle ar krāsu stihiju. Ekspresīvi, plati otas triepieni, krāsu lējumi un pilinājumi, švīkājumi, lazējumi neprasa no skatītāja meklēt konkrētu atbildi, bet piedāvā sekot trakulīgai, subtilai, jutekliskai un noslēpumainai krāsu valodai. Norādes uz cilvēka veidola klātbūtni Ģirta Muižnieka gleznās allaž bijušas nosacītas, atsevišķu elementu uzsvēruma vadītas. Piemēram, deviņdesmitajos gados viņa glezniecības pasauli modelēja acis un lūpas.

Arī darbā “Mīla vai opera”, nosaukuma rosināti, mēs automātiski sākam meklēt figūras un tēlus, mēģinot ieraudzīt paslēptu stāstu. Taču mākslinieks neatstāsta kādu ainu vai redzētu operas mizanscēnu. Ar operu viņu, iespējams, satuvina tikai mākslas valodas augstā nosacītības un mākslīguma pakāpe, kas tomēr nekad nav traucējusi ne mūzikai, ne scenogrāfijai, ne Muižnieka krāsu klekšveidīgajiem laukumiem raisīt skatītājā eksistenciālus pārdzīvojumus un pavērt durvis uz emocionālu pasauli.

Mīla vai opera. 1993.