Juris Putrāms

Juris Putrāms ir Atmodas laika jaunā viļņa aktīvo “robežpārkāpēju” paaudzes kodola mākslinieks. Iepirktā instalācija pieder leģendām. Tā ir absolūta veiksme, ka darbs vēl saglabājies un ir rekonstruējams. Instalācija radīta vēsturiskajā perestroikas laikā, kad, no vienas puses, “atklātība (glastnostj)” bija jau sākusies, taču cenzūra vēl turpināja pārbaudīt izstāžu saturu pirms to atklāšanas. Brežes/ Putrāma/ Pētersona izstādi Gustava Šķiltera memoriālajā muzejā 1985. gadā, kurai bija radīta arī šī Putrāma instalācija, aizliedza.  

Instalācija būvēta padomju konstruktīvisma un funkcionālisma sintēzes garā, un tajā iekļautas arī 24 oforta lapas ar izdomātiem, groteskiem, dažbrīd monstroziem garāmgājēju portretiem. Garāmgājēja tēls iemieso gan sociāli kritiskas noskaņas, gan mākslinieka ideju par komunikācijas nepieciešamību un grūtībām, kas tai seko.  Putrāma darbi vienmēr uztverami plašā kontekstā. Tiem raksturīgs plakātisks literārisms, tomēr it kā skaidri nolasāmais naratīvs Putrāma darbos nereti viegli izslīd no rokām, neļaujot sevi noķert.

Instalācija “Garāmgājēji”. 1985.