Ojārs Pētersons

Ojārs Pētersons ir viens no tā dēvētās “robežpārkāpēju” paaudzes, kas 20. gadsimta 80. gados Latvijas mākslā ienesa jaunu, drosmīgu izteiksmes veidu un vēstījumus. Savos plakātos, grafikās, instalācijās un videoinstalācijās viņš izmantojis metaforas un simbolus, kas komentē aktuālo laiku. Pētersons ir arī viens no t. s. “supergrafiķiem”, kuru lielformāta neoekspresionistiskie grafikas darbi tēlaini atspoguļoja sava laikmeta sabiedriskās un politiskās pretrunas, paceļot tās līdz filozofiskiem vispārinājumiem un trāpīgām vizuālām metaforām. Izlaušanās un gaišuma alku tēli kļuva par galvenajiem motīviem Pētersona un viņa domubiedru stilistiski līdzīgajos grafikas darbos. 

Divas unikālas Pētersona sietspiedes, kas papildinājušas LNMM kolekciju, pieder pie cikla “Nepārtraukta izvēle”. Nepārtrauktas un neizbēgamas izvēles tēma kā vadmotīvs caurstrāvo daudzus mākslinieka darbus. Grandiozie ciklopiskie cilvēki šajos sižetos grauj sienas, kāpj pāri šķēršļiem un laužas ārā no tumsas. Tie ir vienlaikus heroiski un traģiski tēli – sava laika “sīzifi”, kas izdara izvēli, neskatoties uz šķietamo bezcerību un nolemtību aizvien atgriezties nulles situācijā. Viņi nespēj rīkoties citādi, jo darbības un izlaušanās alkas ir lielākas par bailēm no neveiksmes.

Nepārtraukta izvēle. 1986.

Nepārtraukta izvēle. 1987.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzzināt vairāk