Jānis Avotiņš

Jānis Avotiņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem latviešu māksliniekiem. Viņa glezniecība rod pamatu mūsu kolektīvajā pagātnē un nesenās pagātnes vizuālajā mantojumā. Mākslinieks pievērsies atmiņas tēmai, darba procesā bieži izmantojot fotogrāfijas no valsts un privātajiem arhīviem, kā arī ilustrācijas no preses publikācijām, kas palīdz viņam noķert vizuāli grūti tveramo izgaisušā laika matēriju. Avotiņš gleznās reducē zīmējumu un krāsu, modelējot telpas un figūru apveidus ar tonāli niansētu laukumu kārtojumu. Ar gleznieciskiem līdzekļiem mākslinieks it kā pārklāj pirms daudziem gadiem notikušo ar dūmakainu plīvuru, atstājot tikai klusu un neskaidru atspulgu no kādreizējās dzīves spriedzes. 

Gleznā “Bez nosaukuma [baznīca]” mākslinieks kā galveno motīvu izvēlējies Ķelnes katedrāli. Grūti tveramās gotiskās katedrāles aprises kalpo kā tēls, kas uzvedina uz domām par šīs baznīcas neparasto likteni – par ilgajiem gadsimtiem, kuros dievnams stāvēja nepabeigts, par baznīcas atdzimšanu un pārvēršanos par vienu no apvienotās Vācijas simboliem 19. gadsimtā, kā arī par brīnumaino izdzīvošanu Otrajā pasaules karā, kad sabiedroto spēku  bombardēšana sagrāva gandrīz visu Ķelni. Arī gotiskās arhitektūras trauslums un tieksme pēc garīgas formas atrod Avotiņa gleznojumā savu juteklisko interpretāciju, savukārt neskaidrie, iespējams, cilvēku galvu silueti, kas rēgojas no dziļumiem, atstāj iespēju mistiskām spekulācijām.   

Bez nosaukuma [Baznīca]. 2019–2020.